sacerdotalis
- sa·cer·dō·tā·lis
- Afgeleid van sacerdōs.
sacerdōtālis
- (postklassiek) priesterlijk
enkelvoud | meervoud | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
mannelijk | vrouwelijk | onzijdig | mannelijk | vrouwelijk | onzijdig | |
nominatief | sacerdōtālis | sacerdōtālis | sacerdōtāle | sacerdōtālēs | sacerdōtālēs | sacerdōtālia |
genitief | sacerdōtālis | sacerdōtālis | sacerdōtālis | sacerdōtālium | sacerdōtālium | sacerdōtālium |
datief | sacerdōtālī | sacerdōtālī | sacerdōtālī | sacerdōtālibus | sacerdōtālibus | sacerdōtālibus |
accusatief | sacerdōtālem | sacerdōtālem | sacerdōtāle | sacerdōtālēs | sacerdōtālēs | sacerdōtālia |
ablatief | sacerdōtālī | sacerdōtālī | sacerdōtālī | sacerdōtālibus | sacerdōtālibus | sacerdōtālibus |
vocatief | sacerdōtālis | sacerdōtālis | sacerdōtāle | sacerdōtālēs | sacerdōtālēs | sacerdōtālia |
Vergrotende trap (comparatief) (nom. m. enk.): sacerdōtālior | ||||||
Overtreffende trap (superlatief) (nom. m. enk.): sacerdōtālissimus |