beluinus
- afgeleid van bēlua
bēluīnus
- (post-klassiek) dierlijk
enkelvoud | meervoud | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
mannelijk | vrouwelijk | onzijdig | mannelijk | vrouwelijk | onzijdig | |
nominatief | bēluīnus | bēluīna | bēluīnum | bēluīnī | bēluīnae | bēluīna |
genitief | bēluīnī | bēluīnae | bēluīnī | bēluīnōrum | bēluīnārum | bēluīnōrum |
datief | bēluīnō | bēluīnae | bēluīnō | bēluīnīs | bēluīnīs | bēluīnīs |
accusatief | bēluīnum | bēluīnam | bēluīnum | bēluīnōs | bēluīnās | bēluīna |
ablatief | bēluīnō | bēluīnā | bēluīnō | bēluīnīs | bēluīnīs | bēluīnīs |
vocatief | bēluīne | bēluīna | bēluīnum | bēluīnī | bēluīnae | bēluīna |
Vergrotende trap (comparatief) (nom. m. enk.): bēluīnior | ||||||
Overtreffende trap (superlatief) (nom. m. enk.): bēluīnissimus |