venire/vervoeging

Latijn

A

vervoeging van het Latijnse werkwoord vĕnīre
Indicativus
Praesens Imperfectum Futurum simplex
actief passief actief passief actief passief
ego

vĕniō

ego vĕnior ego vĕniēbam ego vĕniēbar ego vĕniam ego vĕniar
vĕnīs vĕnīris vĕniēbās vĕniebāris vĕniēs vĕniēris
is, ea, id vĕnĭt is, ea, id vĕnītur is, ea, id vĕniēbat is, ea, id vĕniebātur is, ea, id vĕniĕt is, ea, id vĕniētur
nōs vĕnīmus nōs vĕnīmur nōs vĕniebāmus nōs vĕniebāmur nōs vĕniēmus nōs vĕniēmur
vōs vĕnītis vōs vĕnĭminī vōs vĕniebātis vōs vĕniebāminī vōs vĕniētis vōs vĕnieminī
eī/iī, eae, ea vĕnĭunt eī/iī, eae, ea vĕnĭuntur eī/iī, eae, ea vĕniēbant eī/iī, eae, ea vĕniebantur eī/iī, eae, ea vĕnient eī/iī, eae, ea vĕnientur
Perfectum Plusquamperfectum Futurum exactum
actief passief actief passief actief passief
ego

vĕnīvī

ego vĕnītus, -a, -um sum ego vĕnīveram ego vĕnītus, -a, -um eram ego vĕnīverō ego vĕnītus, -a, -um erō
vĕnīvistī vĕnītus, -a, -um es vĕnīverās vĕnītus, -a, -um erās vĕnīveris us, -a, -um eris
is, ea, id vĕnīvit is, ea, id vĕnītus, -a, -um est is, ea, id vĕnīverat is, ea, id vĕnītus, -a, -um erat is, ea, id vĕnīverit is, ea, id vĕnītus, -a, -um erit
nōs vĕnīvimus nōs vĕnītī, -ae, -a sumus nōs vĕnīverāmus nōs vĕnītī, -ae, -a erāmus nōs vĕnīverimus nōs vĕnītī, -ae, -a erimus
vōs vĕnīvistis vōs vĕnītī, -ae, -a estis vōs vĕnīverātis vōs vĕnītī, -ae, -a erātis vōs vĕnīveritis vōs vĕnītī, -ae, -a eritis
eī/iī, eae, ea vĕnīvērunt eī/iī, eae, ea vĕnītī, -ae, -a sunt eī/iī, eae, ea vĕnīverant eī/iī, eae, ea vĕnītī, -ae, -a erant eī/iī, eae, ea vĕnīverint eī/iī, eae, ea vĕnītī, -ae, -a erunt
Subiunctivus
Praesens Imperfectum
actief passief actief passief
ego

vĕniam

ego vĕniar ego vĕnīrem ego vĕnīrer
vĕnias vĕniāris vĕnīrēs vĕnirēris
is, ea, id vĕniat is, ea, id vĕniātur is, ea, id vĕnīret is, ea, id vĕnirētur
nōs vĕniāmus nōs vĕniāmur nōs vĕnirēmus nōs vĕnirēmur
vōs vĕniātis vōs vĕniaminī vōs vĕnirētis vōs vĕnirēminī
eī/iī, eae, ea vĕniant eī/iī, eae, ea vĕniantur eī/iī, eae, ea vĕnīrent eī/iī, eae, ea vĕnirentur
Perfectum Plusquamperfectum
actief passief actief passief
ego

vĕnīverim

ego vĕnītus, -a, -um sim ego vĕnīvissem ego vĕnītus, -a, -um essem
vĕnīverīs vĕnītus, -a, -um sīs vĕnīvissēs vĕnītus, -a, -um essēs
is, ea, id vĕnīverit is, ea, id vĕnītus, -a, -um sit is, ea, id vĕnīvisset is, ea, id vĕnītus, -a, -um esset
nōs vĕnīverīmus nōs vĕnītī, -ae, -a sīmus nōs vĕnīvissēmus nōs vĕnītī, -ae, -a essēmus
vōs vĕnīverītis vōs vĕnītī, -ae, -a sītis vōs vĕnīvissētis vōs vĕnītī, -ae, -a essētis
eī/iī, eae, ea vĕnīverint eī/iī, eae, ea vĕnītī, -ae, -a sint eī/iī, eae, ea vĕnīvissent eī/iī, eae, ea vĕnītī, -ae, -a essent
Imperativus
Praesens Futurum
actief passief actief passief
2e pers. enk.

vĕnī

2e pers. enk. vĕnīre 2e pers. enk. vĕnītō 2e pers. enk. vĕnītor
3e pers. enk. vĕnītō 3e pers. enk. vĕnītor
2e pers. mv. vĕnīte 2e pers. mv. vĕnīmini 2e pers. mv. vĕnītōte
3e pers. mv. vĕniuntō 3e pers. mv. vĕniuntor
Infinitivus
Praesens Perfectum Futurum
actief passief actief passief actief passief
vĕnīre vĕnīrī vĕnīvisse vĕnītum, -am, -um esse vĕnītūrum, -am, -um esse vĕnītum īrī
Participium
Praesens Perfectum Futurum
actief passief actief
vĕniens, -ntis vĕnītus, -a, -um vĕnītūrus, -a, -um
Gerundium Gerundivum Supinum
vĕniendum, -a vĕniendus, -a, -um vĕnītum, vĕnītū


B